ceturtdiena, 2010. gada 15. aprīlis

masku ballē klaiņoju zīmogu kleitā

Visam ir savs vārds, savs zīmols. Pie skapīša dzirdēju kā meitene teica savai klases biedrenei:
" [..] Zini, es negaidīju. Es domāju, ka draugi tā nedara. Bet es jau, protams, tev neesmu draugs [..]"
Noklausīties svešas sarunas gan nav labi, bet es aizdomājos, kā mēs vispār iedomājamies, personalizēt kādu neatkarīgu personu, apzīmogojot viņa seju ar vārdu draugs, uzliekot negribētos pienākumus un tad apvainot viņa rīcības.
Drēbēm un kurpēm veikalnieki uzliek uzcenojumu, tā paredz biznesa pamati, bet kāpēc mēs uzcenojam kādu cilvēku? Kāpēc mēs padaram viņu īpašu, ja vēl seši miljardi šīs pasaules iedzīvotāju ir tādas pašas sugas kā Jūsu īpatnis. Mūsu pasaule ir pašu radīta masku balle, mums ir tērpi, kas veidoti no citu cilvēku sārtajiem zīmogiem uz mums. Un šie zīmogi ir zināmi daudz plašākam sabiedrības lokam, nekā dažkārt šķiet. Reputācija nosaka nākotnes iespējas, nudien. Faktiski, galvenā morāle šim tekstam ir - pielieniet citiem, tautieši.

1 komentārs:

  1. Huh..dziļdomīgs teksts un visā būtībā - piekrītu visam ko raksti atskaitot pēdējo.. :D netaisos kadam pielīst, lai dabūtu vēl kadu sarkano zīmogu uz pieres,lai tikai mani pamanītu starp citiem un varbūt kādu dienu kļūtu populārāka..Screw that...Katrs ir pac spējīgs virzīt lietas sev labvēlīgā virzienā. (:

    AtbildētDzēst