nu, ko.

Es: čau
Svešinieks: Labdien! Nopietns, godīgs, kārtīgs un uzticīgs 22 gadīgs puisis no Jūrmalas pilsētas vēlas iepazīties nopietnu attiecību veidošanai. Es nesmēķēju, nedzeru un klubus neapmeklēju. Sekss mani neinteresē
Es: vienkārši fantastiski
Es: esmu absolūts pretstats
Svešinieks: Drausmas.
Svešinieks: Galīgi neaudzināta.
Es: interesē sekss, dzeru un smēķēju, nopietnas attiecības nemeklēju, zagle, nenopietna un haotiska, neciešu uzticību, turklāt man ir 12 gadi un dzīvoju Laupupes pagastā.

Cilvēki pirms jaunā gada izmisīgi meklē otrās pusītes. Fantastiski. Žēl, ka man patīk ākstīties un pašlaik man nav ko darīt. Izdevušos jauno visiem!

viss, kas ir bijis un skanējis II

Kā jau mēneša sākumā solīju - šī gada dziesmu apskats. Dziesmas, kuras skanēja un piesātināja notiekušo. Pastiprināja sajūtas. Vai tieši otrādi, nomierināja. Jāteic, veidojot šo nelielu atmiņu kopumu es uzdevu sev jautājumu: "vai man vēl patīk šī dziesma?" ja varēju atbildēt - jā - tad dziesma nonāca topā. Aiziet?

Fragma - Memory
Pats gada sākums. Tikko kā nosvinēts jaunais gads un sarunas ar Andi. Nedaudz abi kļūdījāmies toreiz. Kopš tā laika - neviena pārmīta vārda.
Pati dziesma ir apnīkstoša, bet pirmajās 10 klausīšanās reizēs šķiet ļoti forša.
Memory, memory, memory - it's over the top now. Pēc tā, kā sastrīdējāmies, es to dziesmu pusgadu neklausījos. Tagad gan esmu pārkāpusi.

Nomy - Cocaine
Šo klausījās ļoti daudzi man pazīstamie. Es visiem pielipināju. Mani bijušie, esošie, topošie draugi un paziņas. To es patiešām atceros. Un vēl es atceros, kas man pašai lika iemīlēt šo dziesmu. Tā ir skanīga, agresiju izraisoša. Parrrrty machen.

Kings of Leon - Revelry
Līdz šim, neviļus, dziesmas gāja pēc mēnešiem, un sagadīšanās pēc arī šo var nosaukt par "manu marta dziesmu". skan kā kaķu pārošanās perioda dziesma, bet nē. tas bija pavasarrrrrris. piedodiet.
Skaistumskaista dziesma. Laikam visu mēnesi es stāstīju katram, kas bija gatavs klausīties, cik lieliska ir tā dziesma un Kings of Leon grupa kā tāda

Kid Rock - all summer long
Lūk, šī ir mana vasara. Kristaps, Ilvija, Elīna. To nevar aizmirst. Kopā pavadīts laiks, siltas atmiņas un daudz sarunu. Patīkami atcerēties, it īpaši tagad, kad aiz loga snieg vairāk nekā gribētos.

Ryan Star - brand new day
šī ir mana gada dziesma. nekādu lielu komentāru man nav. ir un paliks mīļa un atmiņām bagāta. Turn back the clock, give me some time. Jāteic, ka arī Lie to me ir šī gada labākais seriāls manās acīs. Vismaz, pirmā sezona.


She wants revenge - out of control
grupa ir viens no šī gada vērtīgākajiem atradumiem manā mūzikas pasaulē. Par dziesmu jāteic, ka tā man saistās ar tēti. Es pat nezinu kāpēc. Mūžīgi klausījos, kad kaut kur braucām. Jāteic, ka vēl nesen biju apmāta ar šo.


Camera Obscura - French navy
Rudens, krītošas, krāsainas lapas un klases ekskursija, skola, daudz jaunā un gaidītā. Patīkami piesātināja notiekošo, skanēja pietiekami bieži, lai es zinātu vārdus no galvas.

M. Jackson - man in the mirror
dziesma, kas liek cilvēkam palikt labākam. Liek ticēt, cerēt un cienīt. Vienīgā dziesma no šī leģendārā mūziķa repertuāra, kura man ir patikusi. Tiešām, skanot tai es centos būt laba.

Placebo - Julien
Konceeeeeerts. Ko nu tur daudz. Perfekti. Atšķirībā no daudziem cilvēkiem, jaunais Placebo veikums man ļoti iet pie sirds. Izdzīvo, kas mainās, tautieši.

Pink - love song
Gadu mijā, pašlaik, šī ir mana mīļākā dziesma. Man bija daudz variantu, ko šeit likt, jo vairākas man tagad ir mīļas.jāteic, šogad es klausījos visu Pink'as jaunāko albumu, bet tieši šī, viena no 2003. gada dziesmām, man pašlaik šķiet labākā. Skaistas līrikas.

Krāsains gads bijis. Ar labo un slikto. Ar kritieniem un kāpieniem. Kā jau visiem. Bet ir jau labi.
Tiekamies varbūt šogad, varbūt nākamgad. Tad jau redzēs. Bet tiekamies!

Tu negribi, nevis nevari.

nu, ko. baltais, pasakainais sniedziņš sāk pārvērsties brūnganā putrā un piparkūkas jau sakaltušas, un karstvīna traipi uz galdauta tā arī netiek izmazgāti. Var teikt, ka svētki jau aizvadīti. Vai nav lieliski?
Vakar vakarā šķirstīju savu šī gada dienasgrāmatu. Diezgan nepilnīga. Iesākta martā un pabeigta aprīlī. Pēc dažām lapām - viens ieraksts no oktobra. Bet vispār ļoti jauki palasīt to, kas bijis. Es iegrimu atmiņās un tagad šķiet tās mani vajā. Tad ierakstīju tādu nelielu rezumē par šo gadu. Galvenā atziņa - šogad bijis gan par daudz, gan par maz. Pārāk krāsaina tā notikumu palete, dažviet pārāk blāva. Perfektā līdzsvarā viss.
Visspilgtākā ideja - es mīlu pavasari. Lasot dienasgrāmatu tas ļoti atspoguļojas. Man pietrūkst gaisa, kā tas smaržo, man pietrūkst brīvības, kā tā garšo. Skanot The Killers - Romeo and Juliet, es diezgan daudz ko atcerējos, kas labu laiku bija izlidojis no galvas. tā bija īpaša sajūta, tādi nieki. kaut vai saule, kas spīdēja acīs. Eh. Pavasari, lūdzu.

Sastādiet savu nākamgada apņemšanos sarakstu un piepildiet to. Es šo to esmu izdarījusi no savējā, pagājušā gada sarakstiņa. Tīri jauki, ziniet.

this christmas, will be a very special christmas, for me

Kad tad īsti sākas Ziemassvētki?
Manuprāt, tie sākas tajā mirklī, kad ej ārā no skolas ar liecību rokās, kad esi izvedis suni pastaigāties un tas tepat sēž. Tad kad ieslēgta kārtējā "Last Christmas" koverversija un visi iepirkumu maisiņi ir izkrāmēti. Ziemassvētki sākas kad cilvēks drudžaini meklē karstvīna recepti un rokas mīca mīklu un raksta īsziņas draugiem ar apsveikumiem saulgriežos. Svētki sākas, kad mājās tētis ir ienesis eglīti un mamma no skapjaugšas ir izvilkusi eglīšu mantiņas. Svētki sākas, kad baltais putenis piepilda redzesloku, kad ir izdegušas visas svecītes adventes vainagā un apēstas visas konfektes adventes kalendārī, kad sniegpārsliņas kūst uz ādas, kad dāvanas vairs netiek meklētas, jo ir jau iesaiņotas un gaida īpašnieku. Svētki sākas katram citā laikā. Bet galvenais, ka vispār sākas.

_________________________________________________________
Priecīgus Ziemassvētkus!
Uz salasīšanos.

could be wrong, but it should've been right

man ir tāds labs garastāvoklis un klases vakars bija tajā līmenī 'ļotidaudz labāk nekā cerēts'. bet tiešām bija labi. kad gāju prom, visiem teicu: mana klase ir foršāka, nekā es domāju. izbļaustīts kakls, daudz jautrības, laba garastāvokļa eksplozija un un un ir jau labi. man pat sagribējās tādu milzīgu, milzīgu party. brīvlaiks taču. ^_^
es beidzot izkāpu no negatīvuma bedres, viss taču ir tik forši, ja māk uz to skatīties, turklāt rīt ir liecības!
uz kādu laiku mana balss ir aizgājusi atvaļinājumā. Lai arī ir Ziemassvētki - klusais laiks, man sākās trakais laiks. Man vienmēr viss ir otrādi.


 Muse - Resistance ir pēdējā laika mīļākā
 It could be wrong
Could be wrong
But it should've been right
It could be wrong
Could be wrong
But let our hearts ignite

forget about the future

kaitinoši vientuļš, kaitinoši apātisks, kaitinoši garlaicīgs, kaitinošs vakars.

Vēl jo vairāk, man ļoti, ļoti pietrūkst. Tā, ko gluži vārdos nevar nosaukt. Sajūtu, mirkļu. Elementārākās labsirdības, siltuma.

Jābilst, ir arī kaut kas labs. Atklāju kā var pieslēgt savu iPodu pie tumbām un tagad, beidzot, es varu klausīties mūziku neaustiņās.

Šodien es nenopirku dāvanas, kā biju iecerējusi, so rīt man jābrauc pirkt, again. ārā turpinās lielais sasalums, cik nejauki. Man pēdējā laikā garastāvoklis ir vienkārsi briesmīgs. Es pat nezinu, ko lai stāsta, runā, raksta, lasa. Protams, man ir daudz kas dots, nebūtu jau jāsūdzas. Vairāk, nekā 15% pasaules cilvēkiem. Bet jūs jau ziniet, kā tas ir kad vienkārši iet slikti.

Man ir ziemas depresija un tas nozīmē, ka tuvākie ieraksti būs gruzīgi. Vismaz, pēc manas iespējamības teorijas.

+ visam es sāku atkallasīt septīto HP. Var redzēt cik šausmīgi man viss ir.  

Elīn? Brauc ātrāk atpakaļ. Lūdzu. Un es ceru, ka Tev iet labi.

Īstenībā, es ceru, ka arī Tev, lasītāj, iet labi.

truth or dare

dīvaini. šodien angļu valodas olimpiādē skanēja Kaiser Chiefs - Ruby un vajadzēja uzrakstīt tai vārdus. Es 50% neuzrakstīju pareizi, jo neieklausījos, ko viņš dzied. Skaisti. Būšu atkal pēdejā. XD Vienalga, īstenībā.
Man sāk apnikt tas mūžīgais sasalums. 0 grādu, lūdzu. man ir gandrīz ļoti laba liecība, man ir tīri slikts garastāvoklis, liels nogurums un vēl man ir ļoti, ļoti daudz kā. un arī daudz brīva laika. dīvaini, bet man nav ar ko to aizpildīt. kad beidzot sasils, es iešu uz bibliotēku un nodošu parādgrāmatas. Daudzi aizbraukuši/aizbrauks pa brīvdienām kaut kur prom un es jūtu, ka šis brīvlaiks būs garlaicīgs.

ir sniegs, būs egle, bet nav svarīgā. Nav sajūtas, ka IR. IR! Ir Ziemassvētki!
es ienīstu dāvanas ziemassvētkos. patiešām, ļoti ienīstu. mani vecāki bombardē savus vecākus ar kaut kādiem DVD pleijeriem un stendera ziepēm. cik stulbi. Un rīt man jābrauc pirkt stulbā loterija. Svece. Ziepes. Izmesti 75lati[trīs latu vērtībā jānopērk dāvana. klasē esam 25.], kurus varētu ziedot cilvēkiem, kas nekad nav staigājuši un nekad nav redzējuši krāsas, nekad nav dzirdējuši, nekad nav jutuši mīlestību, nekad nav priecājušies par dāvanu. Bet toties manam klasesbiedram būs liela svece un švamme. Skaisti.

Ikvienu reiz apžēlo, ikvienu reiz mīl

es šodien esmu kaitinoša, jo saku visu, ko patiesībā domāju un noklusēju brīžos, kad man ir labs garastāvoklis. faktiski, man ir dilema, vai es vēlos iet uz klases vakaru, kur būs loterijas un divi duči sēdošu ķermeņu un atlikušie četri ķermeņi centīsies kaut ko organizēt.

Vakar psiholoģijas ceļvedī es izlasīju kaut ko patīkami patiesu:
"sievietei, kura dara kaut ko citu vietā ir trīs posmi, kas tiek izieti.
1) Viņa pieņem lēmumu citu vietā
2) Viņa piepilda savu ieceri
3) Viņa nesaņem par to ne pliku "paldies" un tad šī sieviete ir nokaitināta un dusmīga."

Es ceru, ka rīt atkal varēšu uzvilt savu happy masku un patikt visiem, un uzlabot garastāvokli. Paziņas un draugi nemāk pieņemt cilvēkus kādi viņi ir. Ko nu tur.

Pink - love song
Simple Plan - everytime

ar to, ka es esmu, man vien nepietiek.

ziniet kas ir stulbi? Stulbi ir vilkt durvis, kuras ir jāgrūž, un iet apkārt kaut kādu kilometru, domājot, kāpēc durvis ir ciet.
Labi, tas tā.
___________________________________________________
dažas dienas neesmu neko rakstījusi, man nebija garastāvokļa. iestājies lielais bēguma un klusuma periods, kad gribas gulēt un gulēt, un - guess what? - gulēt. diezgan neforši.
Ārā ir pārāk auksti un manas cerības uz utopisku ziemu ir gaisušas. man pietiek ar -5 un vidējām kupenām, un ir jau labi!
skola ir gandrīz over. tas ir labi? ļoti! ja ne šodienas briesmīgais kd ķīmijā, tad būtu pavisam labi. viņš man izčakarēs atzīmi uz 6 vai 5 noteikti. shit happens. vēl jo trakāk - rīt man vienīgajai no klases jāstāsta par posmkājiem.
es varbūt novilkšu "līķu pētera" audiogrāmatu pēc dažām minūtēm un tad varēšu visu dienu rīt klausīties. cerams.

viss, kas ir bijis un skanējis

Pavisam nesenā pagātnē izlasīju šo ierakstu un man pašai šķita interesanti, kuras ir tās dziesmas, kas manu dzīvi ir piepildījušas, cēlušas no kritieniem un likušas apstāties, apdomāties, vienkārši priecāties.


Pirms sešiem gadiem, manā īpašumā nonāca kasete ar dziesmām no izrādes "Pepija Garzeķe". Klausījos uz nebēdu, zināju vārdus no galvas, ik dienu dungoju līdz. Pēc pusotra gada, dzimšanas dienā, saņēmu disku atskaņotāju un klausījos visu, kas vien bija atrodams mājās un dabūts no draugiem. Ļoti patika Laura Reinika dziesmas.

The Black Eyed Peas - Pump It
vispār man tajā laikā [4. klasē] patika Black Eyed Peas. Skanēja klases vakarā, skanēja Jaunajā gadā, skanēja lidojot uz Londonu, skanēja pildot mājas darbus, skanēja ļoti ilgi. Un tad apnika.

Avril Lavigne - Complicated
Šī ir ļoti spēcīga dziesma, un klausoties to, man goda vārds, metas šermuļi. Atceros, kā braucu pie radiem un divu dienu laikā biju noklausījusies to dziesmu vairāk nekā 50 reizes. Vienreiz, es pat aizmigu klausoties to un pamodos no rīta tai skanot. /man vienmēr stāvēja repeat 1 režīms/ Vēl joprojām zinu visus vārdus.

Eminem - Mockingbird
atceros, kā noklausījos šo dziesmu pa TV un uzreiz sapratu, ka ļoti patīk. Kādu laiku dzīvoju Eminema mūzikas iespaidā. Klausījos tikai viņa dziesmas, visus albumus. Vēl tagad plauktā stāv disks ar viņa dziesmām. Tobrīd, kad man patika "Mockingbird", es biju stingri apņēmusies iztulkot visu dziesmu (jo es nesapratu angļu valodā gandrīz neko (4.klases beigas)).

Jay Z ft Linkin Park - Numb 
brālēnam patika Jay Z un viņš pielipināja šo dziesmu arī man. Klausāms un patīkams gabals.

My Chemical Romance - The Black Parade
Īstenībā, šeit varētu rakstīt visu albumu, jo katra dziesma man ik pa laikam bija mīļākā, bet šī atvēra manas durvis uz roka pasauli. Laiks, kad pāstāju klausīties repu, jo tas vienkārši vairs nešķita interesants. Un tad es iemīlēju bungas un ģitāras.
Dziesma ir lieliska. Asociējas ar konkrētiem cilvēkiem un notikumiem, un vietām.

Good Charlotte - The Truth
Tā bija vienas vasaras dziesma. Patīkama un skanīga, nomierinoša un stiprinoša. Daudzas dziesmas man īstenībā ir patikušas no šīs grupas ierakstītajām, bet The Truth manās acīs paliek nepārspēta

Avril Lavigne - Innocence

Brīnišķīgs ieraksts. Avrila man patika agrāk, pat ļoti. Un dziesma ir skaista. Tik viegla un liek domāt gaišāk. Patīk man tie pozitīvie gabali. Atsaucas atmiņā stipra iemīlēšanās un tauriņi vēderā. 

Pink - Dear Mr. President
Pink ir vienīgā, kuru es klausos jau kopš 2006. gada. Skaisti vārdi un līriska noskaņa.

Placebo - every me every you
Šī bija liktenīgā. Šī bija pirmā kas mani fascinēja. Pēc tam nāca visas pārējās. Lieliska, brīnišķīga, superīga. Es nevaru vārdos izteikt, cik ļoti man viņa patika.

Pitbull ft Frankie J - tell me
Tas bija lielisks posms manā dzīvē. Es biju gatava sākt ko jaunu un vecais šķita pavisam pamests. Vieni no retajiem mirkļiem
Within Temptation - Frozen
O, frozen. Viņā es iemīlējos. Klipu rādīja pa TV un mani ļoti, loti, ļoti piesaistīja. Solistes balss ir superīga.
Jāatzīst, vienīgā dziesma, kura man ir tik ļoti patikusi no gothic metal žanra. Klausījos savā mp3 visu dienu. Tiešām, visu dienu.

Maza atkāpīte - es tagad klausos un šķiet, ka esmu into it otro reiz.

Gain Fast - Brīži
klips ir briesmīgs, bet atmiņas ir spēcīgas. mirklis, kad šķita ka salūzīšu. tas punkts, kad kaut kas beidzas, bet jaunais vēl nav sācies. un tad nāca talkā Brīži.

Placebo - infra-red
tumšie vakari, garas sarunas un daudz jaunumu. un Placebo - infra-red. Superīga dziesma

Reamonn - alright
tikai šī dziesma, no visiem simtiem, ko esmu dzirdējusi, var mani tā iepriecināt. Tā liek ticēt, ka tiešām viss būs labi un ka kāds to uzņemsies paveikt. LIELISKA.


Lieliska iegrmdēšanās atmiņās.Šīs dziesmas ir tikai līdz šim, 2009., gadam. Toties decembra beigās gaidiet otro daļu šim ierakstam - šī gada dziesmas. Paldies par uzmanību.
Nododu stafeti ik vienam, kas izlasa.

jaukais ieraksts

jauki ir iet ar draugu, briesmīgā lietusgāzē, un censties iet pa visgarāko ceļu, lai tikai varētu iet ilgāk. un vienalga ka līst.
jauki ir tumšie vakari, kuros sēdēt vienatnē, klausīties mūziku, kas saistās ar cilvēkiem, atcerēties to, ko varbūt negribētos. bet tas jau veido mūs par stiprākiem cilvēkiem.
jauki ir sasist stikla trauku un vākt lauskas.
jauki ir lasīt bibliotēkas grāmatās sarakstītās piezīmes. un iztēloties sevī šī cilvēka, rakstītāja, portretu.
jauki ir palikt nomodā visu nakti un rakstīt no vietas savu dienasgrāmatu, un no rīta censties aizmigt.
jauki ir iepriecināt kādu, kas to ir pelnījis.
jauki ir ticēt labajam, lai arī gandrīz vienmēr tas nepiepildās. bet jauki tik un tā.
jauki ir ieklausīties un samulst. no malas tas izskatās sasodīti mīlīgi.
jauki ir kaut ko nesasniegt un pārmest sev to, jo tad ir motivācija nākamreiz izdarīt kaut ko labāk.
jauki ir redzēt cilvēku, kas ir iemīlējies un priecāties par viņu.
jauki ir pašam būt par šo, iepriekš minēto, cilvēku un priecāties pašam par sevi.
jauki ir celt sniegavīru Ziemassvētkos.
jauki ir kaut ko no šī izdarīt vai izbaudīt.
jauki ir arī būt jaukam.


JAUKU DIENU!

dzīve bez apstājas

šodiena nav laba diena, kā tāda. Man ir absolūti sabojājies priekšstats par skolotājiem. Es centos cienīt viņus, nezinu, ieaudzināts man tā. viņi ir gudrāki un taisnīgāki, vismaz cik man bijusi saskarsme. Bet šodiena manu utopisko skatienu šis tas ir mainījis, diemžēl.
Viss sākās ar mūziku, kurā skolotāja (~65 gadu veca) lika klasei atstāstīt Tēvreizi. Es to nezinu. Es nesaku, ka neticu Dievam. Bet es nesaku, ka es ticu. Es drīzāk gribētu ticēt, bet šajā dzīves posmā to nespēju. Viņa arī nekorekti aizrādīja, ka tie, kuri Tēvreizi nezin, tiek uzskatīti, par zemākiem cilvēkiem, kas ir nolaidušies padibenes. Viņa ar nicinošu skatienu apdāvināja katru no klusējošajiem. Pēc visiem ētikas kodeksiem, jautājums par reliģiju un cilvēku nostāju, nedrīkst tikt apspriests un apspiests. Žēl, ka neieslēdzu diktafonu.

Šodiena nav gluži laba diena arī otra iemesla dēļ. Ar tēti braucot uz mājām sagadījās ļoti dīvaina situācija. Jau no attāluma es redzēju cilvēku, kas netipiski dīvaini skrien pa ielu. Braucot uz priekšu, es pamanīju arī tālāk skrienošos divus vīriešus, tie kas dzenas pirmajam pakaļ. Ar ieročiem rokās. Domāju, ka izlikās, bet galvā vēl pārcilāju šo situāciju. Pēc trim sekundēm es izdzirdēju šāvienu. Man tomēr neizlikās. Bijām jau pabraukuši dažu desmitu metru attālumu. Un labi ka tā.
Un tajā mirklī es sapratu šīs dienas, varbūt pat šī gada, svarīgāko domu. Ak, apzinies, ka dzīve ir vērtība, un ik sekundi kāds muļķis var nošaut greizi. pa īstam nošaut greizi. nošaut.


 Ar šo teikumu es gribētu atvadīties, un cerēt, ka Jūs uzskatāt dzīvi par dāvanu.

Lily Allen - littlest things
Placebo - bright lights
Mr. Hudson - playing with fire
Nomy - she reminds me of you

million reasons why

šodien notika kas tāds, ko es nekad nebūtu pieļāvusi. šodien, cilvēks, kurš manā dzīvē nenozīmēja neko daudz,  ir pārkāpis maniem visiem, visiem, visiem kodeksiem. un tas tiešām mani ir sagrāvis, iekšēji. īstenībā, cilvēkiem tas nešķiet nekas liels, jo tas arī nav nekas liels. bet priekš manis tas ir gluži kā spainī iesmelts okeāns. saujā saņemtas visas pasaules smiltis. izšautas visu loku bultas. un trāpītas mērķī, visas kā viena, diemžēl.

Nevarētu teikt, ka es ļoti nožēlotu, pat nē. Visi ir saņēmuši pēc nopelniem, arī es Bet toties manā dzīvē tagad ir par vienu cilvēku vairāk. Ko tas mainīs? Mani, iespējams.

leona lewisa, visas dziesmas, kas man ir.

un gribas raudāt, piedodiet.

LEONA LEWIS - HAPPY

when i pretend i was okay, i was so much to say, about my crazy living.

Jāteic, ka šodien es esmu neparasti daudz stundas mājās un man bija iespēja parunāt ar Jāni ununun es esmu šausmīgi stulba. Man ir TIK daudz dots. Tik maz iegūts, bet ir labi, teorētiski. Bet man nepietiek. Tā ir viena no īpašībām, ko sevī ienīstu. Un arī citos ienīstu. Eh.
tikko pabeidzu rakstīt savu argumentēto eseju par dzimumu diskrimāciju. tā ir forša tēma. tāda, par kuru var pierakstīt pilnu lapu un nepateikt neko. high as fuck.

vēl es pieteicos projekta nedēļai, par kaut kādu jūgendstilu, bet tur ir nepieciešams "fotoaparāts". skan daudzsološi un es pieteicos. XD
vispār, man atkal ir placebo ēra un visas dziesmas šķiet perfektas. agrāk arī tā šķita, bet es vienkārši klausījos mazāk. tagad 24/7, nonstopā. Šodienai, vēl joprojām, passive agressive un bright lights.

mandarīnu atkarība. skaļa mūzika un stress. oh yes, ikdiena.
BTW. man ir jubileja. Gads blogspotā! Jāteic, vecie raksti, t.i. tie kuri ir no decembra, sen jau ir dzēsti. par nelaimi vai par laimi. Bet faktiski, es jau gadu rakstu blogu. Ārprāts.

every time i rise, i see you falling

nē, nav forši. nav laba garastāvokļa, ziemassvētku sajūtas, neesmu piepildījusi savu wishlistu, ko sastādīju šim gadam, un nav arī tā, uz ko es ļoti cerēju. atļaujiet man šodien pagausties.
bet nē, nav nemazam tik slikti! es vakar sāku pildīt divdesmit trešo punktu višlistā jeb - izlasīt P. Coelhu - like the flowing river angļu valodā un kamēr man sokas tīri labi, un es ceru ka tāpat arī seksies [dīvaina vārda forma].
un vēl es cenšos noskatīties visas Simpsonu sezonas, bet man vienkārši, fiziski, pietrūkst laika, lai arī gribētos.
Un vēl! Es šodien sašutu ka brīvlaiks sāksies trešdienā. Un beigsies arī trešdienā. Tas ir dīvaini. Ļoti, ļoti dīvaini.
Ziniet, tas teiciens, "sievietei pie kājām var krist desmit vīriešu, bet viņa izvēlēsies vienpadsmito, kas stāv un raugās citur" ir sasodīti precīzs un pārbaudīts. Diemžēl.

Esmu apsēsta pašlaik ar šo:
placebo - passive agressive
ieklausoties vārdos un mūzikā, man tā vien šķiet, ka kaut kas šajā pasaulē tomēr ir perfekts. 


If you deny this
Then it's your fault
That God's in Crisis
He's over
Every time I rise I see you falling
Can you find me space inside your bleeding heart
Every time I rise I see you falling
Can you find me space, find me space

i need someone to rely on

iespējams, nekas nav tik labi, ja pat tev iet labi.

offtopic, vienkārši mūžīgais jautājums kā iet? ir nokaitinājis. 

_________________________________________________________

šodien ļoti ilgi nogulēju un izjaucu savu iecerēto dienas plānu izdarīt dažādus darbus. tagad cenšos sarakstīt savu projektu vēsturē un izpildīt visus lielos mājasdarbus. 

skumji vispār. šodien ir pirmā advente, bet manās mājās nav ne svecīšu, ne vainaga. Man bērnībā ļoti patika dedzināt svecītes. Vispār, man ļoti patika kaut ko gaidīt. Pat tad, ja gaidāmais nemaz nebija gaidīšanas vērts. Man vienkārši patika gaidīt. Un es arī tagad gaidu. Daudz ko. Bet man vairs tas tik ļoti nepatīk. Es gribu arī sagaidīt. 
_________________________________________________________

lady gaga - bad romance ir sliktākais, kas noticis ar mūziku

__________________________________________________________

šodien es pavisam neorientējos laikā un šajā ierakstā ir daudz svītriņu

_________________________________________________________

vēl joprojām:

Kid Rock - roll on. 

priecīgu komerciju!

Ak, decembris! Iespējams laimīgākais mēnesis pārdevēja gada ritējumā. Lampiņas, gaismiņas, svecītes, adventes kalendāri, konfektes, piparkūkas, mākslīgais sniegs un resni vecīši skatologos sarkanos tērpos, dāvanas un vēl, un vēl. Ojā, ir pienākuši gada viskomerciālākie un visizdevīgākie svētki, tirgotāji var mesties gavilēt.

Meklēdami dāvanas un klaiņodami pa apgaismoto pilsētu parastie cilvēki uzķeras uz skatlogiem un iegādājas faktiski nejēdzīgas lietas. Nopērk eglītes, piparkūkas, dāvanas. Tas viss, lai radītu "skaisto Ziemassvētku sajūtu", kas mūsdienās tiek panākta tikai ar naudu - kā jau viss, protams. Tad šis parastais cilvēks rotā savu māju un zvana draugiem aicinādams uz patīkamu Ziemassvētku ballīti. Daži pieklājīgi atsakās, aizbildinoties ar citiem plāniem un pieklājīgi pateikdamies par ielūgumu, pārējie gan solās ierasties. Tad šis parastais cilvēks iet uz veikalu un pirkdams salātus, mandarīnus un karstvīnu saprot, ka jāiegādājas arī disks ar simt labākajām Ziemassvētku dziesmām. Sacīts - darīts. Cilvēks dodas mājup un rotā to, uzstāda egli un sakarina tajā plasmasas bumbas, aptin ar virtenēm un ieliek savā atskaņotājā nule nopirkto disku. Tad sarodas šī cilvēka draugi un visi kopā viņi izliekas, ka labi pavada laiku. Varbūt neizliekas, vienkārši atzīmē šos svētkus ķeksīša pēc, jo tas ir modē - runāt par Ziemassvētku sajūtām, mīļumu un citām salkanām parādībām. Bet kas notiek šī parastā cilvēka sirdī? Nekas. Vai viņš ir kaut ko ziedojis? Nē. Vai viņš ir kādam palīdzējis? Nē. Ko viņš ir izdarījis? Nopircis dāvanas un ar laimīgu sejiņu uzdāvinājis to saviem tuviniekiem. Jēga? Tā ir pieņemts.

Cik stulbi.

Labākās lietas pasaulē nemaz nav lietas.

__________________________________________________

Faktiski, man nav iebildumu pret Ziemassvētkiem. Man vienkārši nepatīk, ka pirmssākumos esošie, gaišie svētki, Kristus atdzimšana, ir pārvērsts par tādu reklāmas triku un stila lietu.

i've seen the rain, i've felt the pain.

labdien

faktiski nekas jauns manā dzīves ciklā  nav noticis. es vēl joprojām mācos un cenšos saglābt savas atzīmes un izlikties ka mācos.

šodien līst lietus, bet vēl ir saglabājies tas "ļoti silts un dīvains laiks novembrim". man ļoti patīk novembris. tas ir vistumšākais un garākais mēnesis, un gads vēl nav beidzies, un svētki vēl ir priekšā, un skolas krietna daļa jau aiz muguras. un novembrī ir superīgā piķa tumsa, un dienas ir īsas un ilgi var sēdēt rakstot, jo gaismā es nespēju uzrakstīt kaut ko. Ojā, man patīk novembris!

man par lielu prieku drīz sāksies krēslas vilnis, jo jaunais mēness nule tiks rādīts arī mūsu bedrē un es atkal varēšu smieties par meitenēm, kuras neapmierina savas dzīves un kuras piepuņķo palagus, un vada ar pirkstu pa edvarda bildītēm, kur gribētu viņam pieskarties, un kur skumji nopūsties 'man arī būs tāds puisis un es būšu tik laimīga...' ne visas Krēslas fanes ir tādas, bet kāda daļa noteikti.

Man tagad skan bimbājamās dziesmas, bet man nerauj uz to, protams, vienkārši ļoti jauki ritmi, un  forši piepilda klusumu. 

parasti viss ir neparasti.

šīs dažas dienas, kurās nebiju rakstījusi man pagāja vienmērīgi. nelieli kritumi, vēl mazāki kāpumi. domas, tauriņi, dusmas, nomāktība. vakar ilgi gāju pa balasta dambi un ēdu piparkūkas un runāju ar labu draudzeni. diezgan tālu aizrunājāmies un aizgājām arī, bet nenosalām par brīnumu. pēc tam visu atlikušo vakaru klausījos mūziku, līdz atnāca tēva draugi un piedāvāja spēlēt kārtis. es neglābjami zaudēju pāris latus un tētis sāka smieties, ka man tagad ļoti veiksies mīlestībā. lai nu tā būtu, xoxo.

šodien no paša rīta kaļu algebru un lādēju mūziku, cenšos sakārtot datoru un galdu, bet man kaut kā neiet. un ķīmiju mācos. un angļu valodā rakstu eseju.
es izliekos ka to daru, īstenībā es tagad vienkārši klausos rokenrolu un ēdu šokolādi. Šodien no rīta skatoties VH1 tur sāka rādīt Kid Rock - roll on un man TĀ iepatikās, ka es nolādeju visu disku, hihi.

party all the time

tikko nomainīju sava emuāra izskatu un, manuprāt, tas ir smieklīgs, bet kopumā izskatās neparasti, ne? pagājusī diena kopumā ir tīri normāla  vispār nekāda. nekas nenotiek. dienas action - es pazaudēju savu ģeogrāfijas atlantu un būtu jauki to atrast, jo tur bija salīmēti špikeri, bet noteikti tas ir nozudis ar galiem. rīt ir kaut kāds stulbs kontroldarbs fizikā par tēmu, kurā kontroldarbu nav jēgas sastādīt, bet impossible is nothing īpaši priekš MiniVina [garš stāsts, īsāk sakot, mans fizikas skolotājs izskatās pēc maza Vina Dīzela, tāpēc viņam ir iesauka minivins.[bet vispār ļoti stulba iesauka :D]]. 

Pašlaik skandinās black eyed peas jaunākais albums, kas, protams, ir dīvaini, bet viņu mūzika man atgādina laikus, kad zāle bija zaļāka un lētāka. [jeb +/- pirms 3 gadiem]  Šodien audzināšanā mana klasesbiedrene saskaitīja, ka līdz Ziemassvēkiem atlikušas nieka 33 dienas un tas nav forši tādā ziņā, ka mana liecības atzīme ģeogrāfijā un algebrā neizskatās tāda, kādu esmu to iecerējusi redzēt, bet ko nu tur darīt. 

Man vakar ielija tāds patiess prieks sirdī. Kad gāju pa Vanšu tiltu, ap diviem, man pretī nāca cilvēki ar karodziņiem rokās un piespraustām lentītēm karoga krāsās, un bērni vicināja rokās karodziņus. Kaut vienā dienā latvieši spēja atslēgties no krīzes, un paskatīties uz visu no gaišās puses. tas bija ļoti jauki un nepierasti manai skeptiskajai acij. Vakardiena vispār bija jauka un arī - par prieku visiem - silta.

black eyed peas - party all the night


If we could party all night
and sleep all day
And throw all of my problems away
My life would be easy

Placebo effect

kā jau vakar solīju, apskats.

Atnākdama dažas minūtes pirms koncerta un apiedama apkārt, godīgi sakot, nelielajam pūlim es satiku dažus paziņas. pēc pārmītiem vārdiem es izvēlējos iet vienatnē, nevis ar viņiem un aizbildinādamās, ka iešu pie "savējiem" iemuku pūlī. tomēr vienatnē iet uz koncertu ir tāds foršs fīlings.
tikdama arēnā ieņēmu labu vietu tuvu skatuvei. bet manu prieku izbojāja divas krievenes. es neesmu nacionāliste, respektēju visas tautas un rases, bet, piedodiet, vakardienas 'meitenes' mani izsita no sliedēm. ar tekstu "zabēej" viņas sāka tirināties, vienā rokā turot alus glāzi, otrā cigareti, kāpjot uz kājām un bļaustoties, es izvēlējos pavirzīties pāris metrus nostāk. un labi vien ka tā. kad aizkaitinātas fanes aizrādīja viņām - pretī tika saņemts "zebēej" un dūmu mutulis sejā. Miera labad pavirzījos un baudīju iesildītāju sniegumu, kas bija daudz labāks nekā gaidīju. Man personīgi, Expatriate patika. un vēl patika iesildīšanās ilgums. gana garš lai saprastu, ko viņi dara, gana īss, lai neapniktu.

pēc tam nāca Placebo, protams. baudījums, skanējums, balsis, iespaidīgums. es biju domājusi, ka būs labi. Bet TIK labi ? O, jā. man placebo jau patīk dažus gadus, varbūt tāpēc tas tik ļoti gāja pie sirds. ļenganas kājas, nobļauta balss, tulznainas rokas, nedzirdošas ausis. Lie-li-ski. Ko nu tur lieki izplūst garos tekstos. Tas bija nepārspējami. Brīnumaina atdeve no puišu puses. jāteic arī publika bija aktīva.
Aizejot tā vien galvā skanēja mirklim atbilstošais teksts:
Soulmates never die


Un kā patika Tev?

cold light of morning

praktiski, man tagad nav ar ko iet uz Placebo, bet man tas ir kaut kā vienalga. pirms-koncerta noskaņās tagad skan viņu jaunākais veikums un nesen arī skatījos settlistu, kas patīkami iepriecina.

līdz šim brīdim, šī diena bija sasodīti forša, ojā.
 kaut kādu stundu, nemanot vēju, ar Elīnu gājām tā vienkārsi nekur, runājot, smejoties. man pat vienubrīd šķita, ka laika ir tik daudz. viss to četru skolas stundu dēļ. + tās pašas bija samocītas, bremzīgas, garlaicīgas. eh.

garastāvoklis tāds dīvains. vienubrīd man šausmīgi gribējās gulēt, tagad jau it kā pamodos.
visi pazīstamie slimo. eh.
noteikti rīt būs pēckoncerta-eiforijas ieraksts. ^_^
varbūt, ja būs laiks.

ar labu vakaru!

Cilvēki nezina, ko vēlas, tikmēr, kamēr viņiem to nepiedāvā.

es vakar visu nakti lasīju Elsbergu. it kā tur nav ko lasīt, bet es izlasīju katru dzejoli divreiz, trīsreiz, piecreiz. es pat neatceros cikreiz, viņa dzejoļi ir ar labpatiku lasāmi. šodien staigājot es centos noķert savas lidojošās domas un tauriņus arī, bet viņi lido pārāk ātri. nenotverami.


dzērves lido uz vienu pusi
tāpēc veidojas kāši
bet kāpēc nelidojam
mēs paši
mēs paši
mēs paši

es gribu tev iespītēt, es gribu tev iespīdēt. zem domīgo acu ēnām.

man ir absolūtākā garlaicība un faktiski man nav nekā ko darīt, bet nav jau arī tā, ka kaut ko gribētos. nesen uz tādas jaukas nots beidzu runāt ar Jāni un ik pa laikam iemetu aci televizorā uz 'dullo desmitnieku'. galva šodien sāp, nedaudz. aizčāpoju līdz bibliotēkai, paņēmu "Cīņas klubu", "Aiz robežām" un Elsberga dzejoļa krājumu. Ļoti ilgi izstaigāju visu un dzirdēju kā vecāki lamāja savu četrgadīgo meitu, jo šamējā vēlējās lasīt kaut kādu erotiku. ak, bērni. mani vecāki ir šausmīgi iegrimuši savā dzīvē un darbā un nav pamanījuši ka es jau divas stundas cenšos mācīties, kas maniem vecākiem liekas fenomenāli. man nesanāk pašlaik, nujā.

šodien sastāvu no tējām un ievārījumiem, sarunām un tādas dīvainas sajūtas. bet par to citreiz. garastāvoklis diezgan labs. tagad plānoju iet lasīt grāmatas. o, jā. galva gan vēl sāp, mjā.

"mans dzejoļu blogs" - coming soon.

tagad skan pozitīvās un optimistu dzīves dziesmas:
Jason Mraz - life is wonderful
The Killers - everything will be alright

lai jums life is wonderful, un ja tagad tā nav, tad - everything will be alright.

soulmates never die

tagad ļoti moderni ir runāt par slimībām un gripām, un cūku gripām, un gonorejām,  un citām kaitēm, bet get a life. cilvēki mirst katru gadu. krīt no balkoniem ārā, slīkst, aizdegas, tiek nobraukti. tas ir normāli. bet kad cilvēks, savas vainas dēļ, nemazgājot rokas saslimst ar kaut ko - to sauc par nāvējošo cūku gripu un vidusmēra cilvēks iet potēties u.t.t. Jāpotējas Jums ir pret stulbumu, mīļie cilvēki.  Kāpēc jāuztraucas par niekiem, kas notiek katru gadu, uzpūstām mediju problēmām, pasauliski vitālām lietām. Nav jau atšķirības kādā nāvē mirt. Būt nobrauktam vai no gripas.
Ir atšķirība - dzīvot vai mirt?


ellīgi trakas dienas bijušas. skolā šodien bija koncerts, kurā jārunā, vakar lāčuplēša diena. Daudz ideju, realizētu un ne tik, daudz domu, nopietnu un pavisam ne, maz laika - noteikti.
es pašlaik līgojos mūžīgos regeja ritmos un cenšos pārvarēt milzīgo slinkumu, kas liedz ieurbties ķīmijas mājasdarbā, lai kā arī negribētos. No skolas es šodien atbraucu ap pussešiem un jutos tukša kā Renāra [klasesbiedra] galva. Pa ceļam klausījos What Have You Done [rock mix] un gandrīz pabraucu garām vajadzīgajai pieturai. putra galīga visur. uz ietves, galvā, dzīvē. nav forši.
Mana statistika [dr.lv] aug kā Beļska dusmas pret Dzintaru par to, ka viņš vairs nav populārākais cilvēks mūsu sociāli svarīgajā portālā - dr.lv.

Placebo - Soulmates 

man nesāp, man pietrūkst.

Par cik es ievēroju, ka blogā nesveicinos, tad - čau!


mūzikas atskaņotājs dveš ļoti saldas dziesmas, kas atmodina manī neesošo labsirdīgumu un liek mācīties patriotisko prozu ar sparu. laiks iet ātrāk nekā es cerēju un jau atkal ir pirmdienas vakars, un es atkal cenšos mācīties rītdienai. kas, protams, ir bezjēdzīga nodarbe.
Ilvija šodien lēsa, ka man ir balss kā pasaku lasītājām no interneta un mūzikas skolotāja mani nesauca vairs par edīti. ak, svētā laime.
vakarvakarā es skatījos koru karus un EMA un jābilst - kā viens, tā otrs man patika. Lai arī ikdienā es cenšos ignorēt 70% no MTV skanošās mūzikas, bet EMA es skatos vienmēr. Tas ir interesanti un tik neaptēstai būtnei popmūzikā kā man vispārīgā interese par šo stilu nāk par labu. EMA skatos jau ceturto gadu. Parasti skatījos +/- tiešraidi, šogad palaidu garām šo notikumu. Brīnījos tikai par to, ka jau otro gadu vada Perija. Man nekas nav pret viņu, man vienkārši nepatīk 'i kissed a girl'. Jābilst, sākuma mix ar šī gada labākajām dziesmām man patika. Nekāds dižais arguments, bet man tiešām patika.
Par koru kariem - skatos pirmo reizi, bet "Madonas Zaļais Meža Koris" mani aizrāva, ojā. Intelektuāls jautājums, kas, pie velna, ir Žoržs Siksna?

Man ir labs garastāvoklis, starp citu. + Saldās dziesmas nomaina kaut kas cits un foršs. [zemāk esošais]
Uz galda ir kārtība. Un galvā pamazām sāk nosēsties patriotiskā Skalbes proza. Un man deg ausis. Ak, atkal mani aprunā. Eh. Pietika jau autobusā krievlatvietes kaut ko ņēmās un runāja man aiz muguras, neapjaušot, ka es viņas daudz maz saprotu un ka ik katru mirkli varu atskatīties ar rupju tekstu uz lūpām. Bet nav vērts ar aborta atliekām runāt, lai mirst nepanākot neko.


I been sittin here just wastin time
Drinking, smoking, thinking, trying to free my mind
/Kid Rock - Wasting Time/ 


L is for the way you look at me
O is for the only one I see
V is very, very extraordinary
E is even more than anyone that you adore can
/Frank Sinatra - L.O.V.E/

live more simply

sapnī man rādījās tas kā es sadraudzējos ar saviem ienaidniekiem un, ka es ļoti žēloju šos cilvēkus, un pamostoties man dažas sekundes pat likās, ka patiešām ir žēl viņus, bet - nē, protams, nē. ienaidnieki ir tāda interesanta pasuga, kuru ir jāmīl, lai tie neizmirst. izmirs - nebūs jēgas dzīvot, nebūs progresa, nebūs ceļa, pa kuru iet uz priekšu. Kā teica V. Čērčils: Tev ir ienaidnieki? Lieliski. Tas nozīmē, ka esi palicis nemainīgs kaut kur, kaut kad dzīves laikā.

No rīta, kā jau ik svētdienu, es uzrakstīju darāmo darbu sarakstu, kas šodien būtu jāpaveic. Tas sastāvēja no nepilniem 15 punktiem, kurus es lēni sāku īstenot. Visticamāk, tuvāko piecu stundu laikā būšu tikusi galā ar visiem, ja vien nenotiks kaut kas neparedzēts, kā tas parasti notiek.

man sāka apnikt visas dziesmas, kas man skan un tagad es klausos ļoti vecas dziesmas as my chemical romance, kas man patika pirms trim gadiem. es jūtos kā nostaļģisks pensionārs.

jāieiet vien mācīties. ņau.

If things go wrong, don’t go with them

vakardien es uzrakstīju divus dzejoļus. divus. tas bija wow, jo pēc augusta man ir iestājies ļoti neradošs periods, bet vispār, forši. man patīk lasīt savus vecos dzejoļus un pārdomāt, kā jutos tajā mirklī. Kas patika. Kas riebās. Ko uzskatīju par labu. Ko par muļķīgu. Dzejoļos ir sava veida atmiņas, kuras uz papīra izliktas šķiet tēlaini, bet ieurbjoties - kaili kā ielas meita, atklājot visu, kas pieder. (neko citu man rakstīt nesanāk, bet es jau nesaku, ka dzejoļi sanāk, vienkārši patīk) 

arī šodien ejot pa zolitūdi un baudot fīlingu, kad tev aiz muguras spļaudās krievs trīssvītrenēs, melnā tumsā, man burtiski skanēja galvā rindiņas:

Viņa dejoja vienu vasaru,

Vēsās naktīs un rītausmā,

Es to stāstīju vienu vakaru,

Rakstot uz papīra, pustumsā

Galīgi dīvainas. Un tālāk nerakstās, uz šīs nots apstājās. *pievieno mapītei nepabeigtie, kas sāk krāties un apdomājas par kādreizēju šo visu dzejoļu turpinājumu.*

Man ir jāiemācās Skalbes prozas gabals, precīzāk, jāiekaļ divsimt vārdus un jāmāk neapdirsties skolas priekšā. Vēl ir kaut kādi daudz mājasdarbi, kurus mēs ar Luīzi tikko, daiļrunīgi nolamājot katru, pārskatījām un sastādījām sarakstu.
Laiks iet ātrāk nekā es cerēju un jau ir deviņi. ap šo laiku man patīk sākt mācīties vai rakstīt. bet rīt ir sestdiena. ou jē.

Mr Hudson ft The Library - There Will Be Tears
Radiohead - creep [acoustic]

i can't be there with you but i can dream

i still dream

OH NO! i stubbed my toe

crack comes the pain like a bullet

but at least it goes, not like us

superīgas dziesmas. 
superīgas brīvdienas!

Ļoti vienkārši. Pieņem pasauli tādu, kāda tā ir. Kāpēc brīnīties un sašust?

desmit minūtes gulēšanas var uzlabot garastāvokli par simtastoņdesmit procentiem, patiešām. tikko gulēju klausoties džezu un pieceļoties man bija tik labs garastāvoklis, ka sāku rakstīt blogu. [tas šoreiz 'čau!' vietā]
dienas skrien, nē, tās auļo. es nespēju dzīties līdz, es vienkāršu ļaujos virpulim. it kā rīts, atkal vakars. pa kuru laiku - nemanu.

kad izgāju kāpņu telpā es gribēju ticēt, ka tas, ko redzu ir ilūzija un tuvākajā laikā vienkārši pazudīs. bet tomēr nē. tas izrādījās īsts, taustāms sniegs, kuru neapmierinātie sētnieki-pensionāri cenšas aizslaucīt no ietves un murkšķot sev zem deguna kaut kādus krievijas hītus virpuļo ar slotu rokās pa manu urlu rajonu.
ak stulbais, acīs krītošais sniegs! man prasās baseina brilles, lai netraumētai pārvietoties pa ielām. un vēl tās pikas no visām malām, kuras raida sākumskolas līmeņa bērni izklaidējot savas mandeles lieluma smadzenes. nav neviena iemesla, lai man patiktu sniegs. es uzrakstīju rindkopu vadoties pēc principa - rate it even if you hate it. skaisti.

pēdējā laikā man bieži sāk zvanīt ome un uzdod man simtvienu jautājumu. nav jau tā, ka man nepatīk mana ome, bet tas ir dīvaini. tieši otrādi - man omes patīk. viņas vienmēr rūpējas un uztraucas, un uzskata savus mazbērnus par lieliskuļiem, jo vienkārši neko nezin par viņiem. bet, labi. ir jau labi. un vēl labi ir tas, ka uz rītdienu nekas nav jāmācās, rīt ir piektdiena, rīt ir haļavās stundas + angļu valoda un matemātikas vēsture, literatūra un vēsture. Ak, lai Dievs svētī cilvēku, kas salika sarakstu tik ideāli un prasmīgi - ar apziņu, ka piektdienās uz skolu nāk par 15% mazāk zinību alkstošo.

man iet miegaini, pavisam. tagad džeza vietā jau skan Camera Obscura - French Navy
izgulieties!

Nav nozīmes, kuram ir taisnība, svarīgi ir tikai tas, kurš paliek pēdējais.

šovakar es pēcpusdienā skatījos seksa un lielpilsētas septīto sezonu un smējos, ojā. satiku jāni, parunājāmies, nosalu ļoti, gāju uz mājām. skatījos seriālu. un te nu es esmu.
man skan robija viljamsa lovesonga mijoties ar 'all i want for christmas is you'.
es jau sāku piemierst, ka pavisam drīz jau būs Placebo. Oh Mein Gott. runājot par vācu valodu - es šodien visu stundu nospēlēju iPoda spēlītes, nekas interesants tātad.

mājās gāju ipodā klausoties visādas dziesmas un autobusā braucot ar daudziem skolasbiedriem. es vēl jo projām neesmu sākusi mācīties un tāpēc tuvākajā laikā to darīšu.
šodien visas dienas garumā es žagoju un šķaudu, kas kopā ir debīls savienojums.

es mainu tēmas kā māris grigalis mīmiku un tas man nepavisam nepatīk.
skan vēl jo projām robijs un mācīties vēl jo projām neesmu sākusi. un man nepatīk tie cilvēki, kas raksta nevis 'neesmu', bet gan 'nēesmu'. Galīgi nepatīk. /tas ir stulbi vērtēt cilvēkus pēc vienas garumzīmes, bet tā nu ar mani gadās, nuja/

[18:43:19] ilvija: 52dienas līdz christmas

[18:43:28] Diāna: hi-hi

Man patīk ziemassvētki kā parasti svētki, bet mani kaitina visa tā komercialitāte un dāvanas, un eglītes, un mantiņas, un maximas reklāmas, un lētās sveramās piparkūkas. visforšākie ziemassvētki ir cepot piparkūkas. vienam pašam. Drīzāk, Ziemassvētku priekšvakars. Bet nākošās dienas tad var tapt par 'ģimenes and blahblah svētkiem'. bet priekšvakars ir vientuļniekiem. man tā šķiet..

Make my wish come true,

all i want for christmas is you.

šis ir mans izniekotais, simtais raksts

nē, nu stulbi vienkārši.

nekas. būs labi. citreiz. 

Life is always a matter of waiting for the right moment to act. And the moment is now.

/ziniet, es pēdējā laikā lasīju savus bloga ierakstus, pasenākus, un man šķiet, ka man ir dīvains rakstīšanas stils. bet varbūt ne./

es šodien apēdu ļoti daudz šokolādes. tiešām, ļoti. varbūt tāpēc man ir tāds diezgan labs garastāvoklis. gari runāju ar kristiānu, pat ilgāk gājām uz mājām, manuprat. skan banāli, bet es pēdējā laikā uzzinu daudz ko jaunu par saviem draugiem. laikam arī desmit gadu laikā nav iespējams kaut ko prognozēt, jo pat redzot cilvēku katru dienu var nemanīt cik ļoti viņš ir mainījies. uz labu vai sliktu, to nosaki tu pats un tava attieksme.

 ilgi runājām, smējāmies. daži viņas vārdi mani pat pārsteidza. kā es varēju nemanīt to, kas notiek, kā man svarīgs cilvēks, man nemanot, mainās. esmu akla.

skolā viss ritējums kā parasti. tik uz priekšu, neapstājas. nekas ekstra-stulbs vai foršs. kā vienmēr. kā pa upi. labi vien ir.

man riebjas tas spams par jauno invitation vīruss or smth. ierijiet šito.

man skan Dido - life for rent. un viss tik līrisks un mierīgs liekas. vairāk tādu brīžu, jā!

darling who needs the rain? who needs somebody that can feel your pain?

skola ir tik dīvaina. un skolotāji vispār atšķiras, ļoti, no sabiedrības lielākās daļas.
šodien mūzikas grāmatā uzdūros aprakstam par regeju un ļoti ilgi to lasīju. iedziļinājos, kaut ko runāju ar ilviju un pēc man vērstā teikuma 'tu izskaties pēc manas kora meitenes, es tagad tevi saukšu par edīti', mūzikas skolotāja mani dēvē par edīti. nū-jā.
vēstures skolotāja šodien runāja par priekšspēlēm. nu, labi, viņa teica, citēju: "priekšvakars, PRIEKŠVAKARS, p-r-i-e-k-š-s-p-ē-l-e." Un tad ļoti ilgi smējās. it kā jau nekas īpašs, bet mana vēstures pedagoģe izskatās kā no 13. gs. vēstures grāmatas izlīdusi, iestrēgusi kaut kur starp vikingu cīņām un utu kociņiem.
matemātikas skolotāja šodien bija extra-izpalīdzīga, kas vispār ir astotais pasaules brīnums
hmm. mājturībā mani slavēja, par kkādu uzbraucienu savai klasei. diezgan komiski. protams.

labi, pietiks. es zinu, ka jūs alkstat uzzināt kā man iet. tātad - man iet dīvaini. jūs vēl kaut ko alkstat? šokolādi, varbūt ?

un man skan razorlight - i can't stop this feeling i've got

sad, but it's true.

sūdzēšānās on!

vakar bija helovīni. man viņi riebjas.

vēl man riebjas mana angļu valodas atzīme.

un mani kaitina ka dr.lv pie populārākajām d-grāmatām ir bullshits   raksts, 

kuru es jau lasīju pirms diviem gadiem.

sūdzēšānās off!  

es tikko atbraucu no ārpusrīgas un mani mati smaržo pēc rudens un ugunskura dūmiem, un man ir daudz ābolu.

braucot mašīnā man nonstopā skanēja Camera Obscura - French Navy . Dziesma, kas neraksturīga man, bet patīk dīvainā kārtā. un vēl nonstopā skanēja Lily Allen - 22  un spīdēja saule, un bija tā vienkārši jauki. 

vakar kaut kā runājām ar Jāni un es sapratu, cik ļoti viņš ir mainījies kopš pēdējās sarunas. man palika pilnīgi dīvaini. labā nozīmē.

un mans kaimiņš šodien visu dienu spēle klavieres, kas man sāk krist uz nerviem. 

uz galda haoss, galvā vēl jo vairāk.  

No rīta pabeidzu lasīt "Orākulu nakti", drīz aizpildīšu darba lapu par to, kas principā nav nekas grūts. it kā. 

Faktiski, manā darbu listē atllika tikai 'uzadīt', kas man īsti nesanāk un visticamāk arī nesanāks, bet es vismaz izlikšos, ka to daru. Rīt, šodien ne. 

es jau sesto reizi sevi pieķeru ar ideju apskatīties viņa profilu. 

es tikai tikko sapratu, ka Lilijai Alenai ir dažas kaverversijas un man ļoti patīk klausīties viņas balsī tik pazīstamās dziesmās. 

man nepatīk poters. Bet shaggy hair is <3.

everything is funny as long as it is happening to somebody else

rīts iesākās ar lily allen live koncertu MTV un tas man ļoti uzlaboja garastāvokli. spīdēja saule un es iztaisnoju matus un lidoju tikties ar elīnu, un ļoti daudz runāju, un kaut kā šodien bija citādāk. es redzēju citu viņas pusi. citādāku. vai varbūt man tikai tā šķiet.

 bet šodien bija forša ar daudz bildēm un aveņu tēju, un piena šokolādi, un garu pastaigu, un rudens lapām, un daudz sarunām, un daudz aukstuma, un daudz smieklu, un daudz aurojošām babkām, un daudz sētniekiem, un daudz soliņiem, un daudz visa kā, vispār.

bet vismaz šodien man neuzmācās nekādi vīrieši.

un noteikti es Elīnu neredzēšu tagad jau līdz ziemas brīvlaikam. tā vienmēr notiek, bāc.

man tagad ir tā nejaukā sajūta, kad nedabon, ko gribēji un apsīkst vēlme to dabūt.

bet varbūt to, ko gribas, ne vienmēr arī vajag. viss kas notiek, notiek uz labu. un sanāk, kas nenotiek, arī ir uz labu. bet ja gribas otrādi? jel. viela pārdomām.

It’s the wrong kind of place

To be thinking of you

It’s the wrong time

For somebody new

/Damien Rice - 9 crimes/

ar labu nakti!

pure evening

Vispār iet uz "Antikristu" varbūt tomēr bija kļūda. Es labprātāk skatītos mājās, nevis kino, kur mērķauditorija bija pensionāri un vīrieši labākajos gados virs 50, kuri dīvaini skatījās uz mums un pēc filmas raidīja naidpilnus skatienus un visticamāk arī gribēja iedot pa muti par skaļo smiešanos. Starp šiem pensionāriem es kvēli nevēlētos satikt savu omi vai kādu viņas paziņu.
Bet filma ir, visu cieņu. Vardarbības ainas un sekss, cilvēku attiecības un ļaunums, sāpes un afekta stāvoklis, kas aiz sevis atstāj neglābjamas sekas. Beigas bija fascinējošas. Filma man likās iespaidīga, lai arī dažbrīd es izvēlējos neskatīties asins plūdus un cauruma izurbšanu kājā. Man nepatīk sāpes, ziniet.

Un vispār, šodien uz mani lūr visādi pedofīli un psihiski nelīdzsvaroti vīrieši. Divas reizes satiku ne visai normālu vīrieti, kas iztēlojās, ka ir snaiperis un pat pajautāja man "kur šaut, ka kājām vai smadzenēs?" Publiskās vietās. Divreiz. Labrīt, Latvija.
Otrs bija naidīgos skatienus raidošs pensionārs, kas jautāja man "vai garšīgs popkorns?" kad es kāpu pa kāpnēm no fc un ēdu tā atliekas. It kā nekas īpašs, bet viņa skatiens tiešām vēlēja man sadrupt pīšļos. Elīna nedos samelot, tā ir patiesība un es jūtos neomulīgi, vēljoprojām.
Es esmu piesaistošs objekts, pie velna. Esmu slavena. Patīkami, kā degt uz sārta.

Šodien vēl aizkūleņojām ar Elīnu līdz bibliotekai, un ar bibliotekāru palīdzīgu roku es izvēlējos savu mājlasīšanu. Patīkami cilvēki, tie bibliotekāri, nudien.
Man ir ļoti dīvains garastāvoklis pašlaik. Iepriekš bija ļoti labs, tagad tāds diezgan paslikts. Savādi gan. + visam - man nestrādā iTunes.

Sasodīti forši ir zem profilbildes [dr.lv] esošais uzraksts "kā izdrāzt ķirbi?" kas noteikti liek visiem dārzeņu faniem uzbudināt savu samaitāto iztēli. Protams, arī man. Beidzot atradu atbildi uz karsto un intīmo jautājumiņu - kā izdrāzt oranžu dārzeni.

Par cik man nav mūzikas tagad, pie beigu ieteikumiem šoreiz būs:
Noskatieties labu filmu!

ja cilvēkam būtu lemts vairāk runāt, nekā klausīties, tad nebūtu divas ausis un viena mute.

Man ir tik ļoti labs garastāvoklis, lai arī tam absolūti nav pamata. Šodiena bija sasodīti auglīga. Es lasīju Selindžeru, sakārtoju istabu, iztīrīju datoru, nomazgāju traukus, pilnvērtīgi paēdu, izgāju ārā ar Elīnu ( < labā garastāvokļa pamats), apsveicu klases biedreni, daudz smējos par visu, uzlādēju ipodu un refrešoju itunes. Daudz runāju šodien, daudz klausījos. Tas ir neraksturīgi man. Gaudos, smējos, sūdzējos, sapņoju. Super.

Vakardien bija dīvaina sajūta. Ārsts iepilināja acīs pilienus, kas paplašina zīlīti un es trīs stundas gandrīz neko neredzēju. Ar Kristiānu izgāju ārā, aizbraucām līdz centram. Izstaigājām visus veikalus un grāmatnīcas, un domājām kura rakstnieka daiļradē ieguldīt naudu. Neko lasīt es nevarēju, tāpēc viņa man teica priekšā un komentēja, like: 'vāks sūdīgs, nesmuks, bet nosaukums kruts'. Acis iemirdzējās pētot 'Kokaīna naktis', bet neko tādu es savā īpašumā iegūt nealkstu.
Labākais bija braukšana uz mājām. Mēs vienmēr braucam uz mājām ar jebko, kas brauc pa vanšu tiltu. Šoreiz tā bija kļūda. Kurš būtu domājis, ka kāds mudaks ir uzrāpies pašā augšā un tagad visa rīga mocās viņa dēļ. Slimi. Tiku mājās ar trīs stundu nokavēšanos. Izgājām caur visu rīgu, kamēr atradām transportu, kas ved rīdzeniekus uz tādām ģerevņām kā mans urlu un pensionāru rajons. Es cerēju, ka viņš noleks. tad būtu vismaz waiting-worth.

Pink - Runaway

paši stāv krustcelēs, bet citiem ceļu rāda.

šodiena sākās ar bezmiegu līdz diviem četriem naktī. man riebjas tādas naktis. nav kur likties - lasīt negribas, mūziku klausīties negribas, gribas, pie velna, aizmigt, - bet nesanāk.
es te tā tagad sēžu pidžamā un lasu kaut kādus bullšitus par meteorītu kā tele2 akciju un man nāk smiekli. pēc šitādas reklāmas tagad pasaulē meteorīti kritīs divreiz dienā katrā valstī, jo ārvalstu mediji uzskata šo ideju par spīdošu un ir stāvā sajūsmā par tādu radošumu. nu gan pasaule. latvija, ak jel. tad vēl es tikko lasīju par sprāgstošām krūtīm holivudā, Beitiku ģimenes fenomeniem un ērgļa izsperšanu no koru kariem, tagad jūtos ļoti mūsdienīga un  moderna, jo esmu lietas kursā par visu, kas jauns latvijā.
tagad būtu jāiedzer kafija, kura man negaršo un jāparšķir avīze, kuru es nekad nelasu, lai iepatikties cilvēkiem, kuri man nepatīk. tad tas būtu tipisks ik rīta rituāls - kruts kā filmās, vienīgais, ne mans.

vakar bija patīkami tukšs četrdesmitpirmais un trešais autobuss, forša diena un pēcpusdiena, un galīgi jauks vakars un man bija visnotaļ labs garastāvoklis.
turklāt es sarunāju ar Elīnu iet uz kino. ^_^ Es viņu vēl joprojām neesmu apsveikusi pagājšnedēļas vārda dienā un tas ir lol, tāpēc es tiešām atvainojos.


Mr. Hudson - White Lies
[man ļoti patīk Hadsons pēdējā laikā]
Radiohead - Karma Police (acoustic)
[un šis man arī ļoti patīk]

kādu grāmatu varētu izlasīt mājlasīšanā?

nē, tu man nepatīc, es vienkārši par tevi nespēju nedomāt.

Man ir totālākais haoss, cilvēki sāk rosīties un domāt par brīvdienām, draugi un paziņas sāk plānot un akdievs - brīvlaiks ir par īsu visam.

Vēl - es esmu atpakaļ Rīgā. Ziniet, par Poliju man ir sākami daži vārdi - migla (tāda, ka neredzi savu izstieptu roku), reklāmas (A1 formātā uz katra žoga pa desmit loksnēm), milzīgi sastrēgumi, veikali un baznīcas. Zem šiem vārdiem varētu rakstīt divsimt vārdu rindkopas, taču tas nevienu no Jums neinteresēs. Vispār, forši ir braukt ar mašīnu desmit stundas un jūgties aiz garlaicības, kā tas šodien bija man, bet ziniet - baigi, baigi labi. Un blenzt pa logu un klausīties radiohead.

Man tāds bezmūzikas periods iestājies. Nav nekā tāda ko gribētos klausīties. Klusums ir vispatīkamākais. Es kļūstu veca, vai arī man jāatrod jauns mūzikas žanrs, kā jau tas notiek ar mani, bieži. Bet vispār es pāreju uz Radiohead, ņemot vērā, ka man agrāk šausmīgi nepatika. Nuja. Tā gadās.

dažādībai, mūzikas ieteikuma vietā, ielikšu grāmatu:
Kurts Vonnegūts - lopkautuve nr. 5

kilograms prieka un raudošas debesis

ziniet, aizejot uz kādu no Rīgas slimnīcām var pārliecināties, ka valsts nav tik traģiskā situācijā. Slimnīcas vienmēr ir priekšā. Sēžot stradiņos pie acu ārsta kabineta var redzēt visādus brīnumus - pilošus griestus, saplaisājušas sienas, čābīgus krēslus, vadus, kas lien no visām spraugām - arī ja tie vispār nav nepieciešami un tamlīdzīgi. Un vispār, kaut kā skumji man par to visu.

Šodiena ir no tām dienām, kad zeme ar debesīm iet kopā paņemot līdzi pelēkās mājas un soliņus, sajaucoties un liekot skumt. Bet man ir labs garastāvoklis, nu diezgan. Šodien bija šausmīgākais kontroldarbs latviešu valodas vēsturē, mana bija tumsonība kā aklajā zarnā. Es ceru, ka man būs normāla atzīme. Jāsak mācīties latviešu valoda.
Rīt fotopulciņš, tas, protams, priecē. Un vēl - atlikusi nedēļa līdz brīvlaikam, mēnesis līdz Placebo un divi mēneši līdz gandrīz oficiālai skolas pirmā semestra noslēgšanai. Nu skrien tas laiks, skrien.
Man tagad skan sasodīti skaista dziesma. (skatīt zemāk).

foršas brīvdienas un noklausieties zemākesošo!
Mika - Rain

walking on a dream

Šodien iegriezos O. Vācieša muzejā ar klasi. Dzīvoklītis ar neko īpašu, bet ar savdabīgu pēcgaršu. Kādu stundu biju  pārdomās [bezfilmā]. Vienkārši iztēlojos. Bija labs dzejnieks, O. Vācietis. Visi ciena, viņa vārdā nosaukta iela, pašam muzejs, dēvēts par lielisku dzejnieku (neapstrīdu), bet te kaut kāda resna tantiņa (kaut kāda muzeja pārvaldniece) rāda viņa (tik cienījama autora) dienasgrāmatas kopijas. Nav tas pareizi, man šķiet. Vai tiešām cilvēka nāve liecina par to, ka tagad viņa dienasgrāmatu var rādīt visiem, kas nāk? Tas ir kaut kas pār-personīgs. Hmm.

Visādi citādi šodien iet vējaini.  Daudzās mājās nav elektrības, izrādās. Un skolas nestrādā, izrādās. manējā ir izņēmums par nelaimi. izrādās ka pirms dažām dienām bija pirmais sniegs arī manā guberņā (spēcīgs vārds), bet es to uzzināju tikai šodien. Dzīvokļos ir pieslēguši apkuri un tas priecē, jo mājās ir visiem labais siltums. Izrādās. Šīs rindkopas rakstīšanas laikā esmu jau četrreiz ielikusi 'izrādās'.
Laiks turpina slīdēt, neapstājas. Un tas ir labi, vai slikti - to es nezinu.

Uz tikšanos!

empire of the sun - walking on a dream

I know, it sounds crazy but so is life, I’m sinking

Spogulis ir kaut kas savāds. Vakar, iesākot veidot savu jauno fotogrāfiju ar to, man tā savādi viss likās. Spogulis kā spogulis - neliels, tīrs, dotu vairāk kā divdesmit gadu kalpošanas. Bet skatoties uz savu istabu spogulī, ne tā, nu nav tā - kā vajag! Es gluži kā spītīgs bērns gribēju uzsist pa galdu un pierādīt savu taisnību. Plakāts uz sienas, stundu saraksts, spēļmantiņas - nu nav tā, kā esmu pieradusi redzēt. Un tad es iedomājos kā es izskatos spogulī. Un kā dzīvē. Un kā es atšķiros starp šiem diviem skatu punktiem. Tālāk domāju, tālāk tieku - kāda es sev liekos, kāda citiem. Un tā tālāk un tā joprojām. Un tā pa apli. Viela pārdomām.

Vakar, kad izgāju ārā ar Elīnu, nu pavisam dīvaini likās. Es diendienā ejot pa ielām neesmu pamanījusi cik krāsainas tās tapušas. Es atkal runāju par rudeni, bet man viņš vienmēr ir paticis. Bet to jau var lasīt visos oktobra ierakstos, ak jel.

Rīts iesākās ar algebru, kas ne par ko īpaši labu neliecina, turpinājās ar ieskaites darbu bioloģijā, kuram es nebiju gatavojusies, nujā, ne par ko labu arī tas neliecina (pašā sākumā gan rīts iesākās ar foo fighters - the pretender, kas ir labākā dziesma ar kuru ienākt skolā). Bet kopumā garastāvoklis ir labāks nekā es domāju. Mājturības klasē ieejot bija tāds miers. Skolotāja uzlika kaut kādus akustiskos indiešu mūzikas ierakstus un man pat patika atrasties tajā telpā. Tad vēsturē es izcēlos (šoreiz labā ziņā) ar savām zināšānām (nu, ne cik daudz - bišķiņ) un tāpēc man garastāvoklis ir vienkārši, kā bija rakstīts Harijā Poterā - labāk nekā cerēts.

Nujā. Diena izdevusies. Un man nemaz negribējās gausties par uzdotajiem mājas darbiem, referātu mūzikā, nesapratni matemātikā... nu, es ienīstu sūdzēties, man ir labi kā ir. ^_^

Labākam garastāvoklim: Snow Patrol - taking back the city

Depresīvākam garastāvoklim: Cage - I never knew you

PASMAIDIET

why be a song when you can be a symphony

Ziniet, man tā sakārojās vasaru, ka pat uz desktopa uzliku avenes. Pie vainas garšīgā dziesma Instrumenti - Apēst Tevi.  Kaut kas tieši šim vakaram, kas solās būt garš. Esmu jau apradusi ar salu un man pat liekas, ka vēsums savā ziņā ir diezgan normāls. Bet vasara man vienalga ir mīļāka. Jāsarod vien ir ar to drēgnumu - nekas cits neatliek. Rīt - fotomuzejs, vakar - skola, bet kas paliek šodien? - Laikam jau miers vien.

Šodien mani pārsteidza: 

•  mana matemātikas skolotāja zin dziesmu "Jon Lajoie - I Kill People"
• es savu bijušo klasesbiedru redzēju lēkājam pa miskasti, kas izskatījās ļoti dīvaini
• es mājās pārrados plkst. 14:00, kas ir mans rekords šī gada "agrāk-atbraukt-mājās" reitingā.

Ak, jā. Laiks tik skaisti plūst pa savu līkni. Tik vienkārši es ļaujos slīdēt līdzi tam. Un man patīk nesūdzēties, un man patīk tā vienkārši nedarīt neko, un neuztraukties, un neskatīties pa labi, vai pa kreisi, bet tikai taisni. Un vēl man patīk dzirdēt vārdus sev aiz muguras, jo tas nozīmē, ka es esmu priekšā. Un vēl man patīk salīt. Ne no šā, ne no tā, bet šodien man viss tik dīvainais tā vienkārši - patīk.

Rudens melanholijā palīdz ieslīkt Foo Fighters. 

Jauku vakaru Jums. 

I'm the voice inside your head you refuse to hear

pavisam nedaudz vajag, lai viss saietu grīstē

pavisam nedaudz vajag, lai viss šķistu lieliski

ar šo teicienu mana diena ir tiktāl ritējusi. Bet mans mērķis nav stāstīt par sarežģītām lietām, drīzāk tieši otrādi. par kaut ko pavisam vienkāršu un ikdienišķu. rokas ar katru nākošo dienu salst arvien vairāk un deguns tāpāt, tāpēc ārā uzturēties paliek nogurdinošāk. Arī uz skolu celties kļūst grūtāk. Skolā ir grūtāk. Tāds drēgnums galvā, miegs un nogurums. Atspoguļojas arī uz sekmju izrakstiem, bet negribas runāt par skumjo. XD

Faktiski, es pat nezinu neko pastāstāmu, kas atlicis. mana ikdiena tiešām kļūst garlaicīga. bet es nesūdzos, varbūt tā pat ir labi. Ja neskaita to, ka vizuālās mākslas kabinetā šodien nejauši nolamajos. pa visu klasi. es vienmēr izgāžos. un, jā, manas atzīmes ir ārprāts.

Pašlaik es lasu Luisa Kerola "Alise aizspogulijā", klausos roku, sildos pie sildītāja un cenšos arī sakārtot somu un domas. Tas viss nav vienlaicīgi, bet viens pēc otra - secīgi. Ikdiena ir kā tāds labi atrstādāts teātris. Viss iet kā tam būtu jāiet. Nekādu force majeure, viss tik šķietami pareizs. Un nedēļas turpina savu skrējienu, iemetot mani tādā rutīnas virpulī. Ziniet, pietrūkst tomēr vasaras brīvā laika. Tik ātri paiet diena. Takts pēc takts, un atkal iestājas nakts. 



Foo Fighters - The Pretender
Foo Fighters - Times Like Theese

kaut kas mainās, bet labākais vienmēr paliek

Rudens ir tāds dīvains gadalaiks un tas arī ietekmē cilvēkus dīvaini. Daži staro un dveš tikai "rudens mani neiespaido, lapas krīt un mīlestība valda, skaists gadalaiks," bet daži tā vien slīkst depresijas okeānā un maina smaidu pret nopietnību. Aukstums gan uzmācas ar vien biežāk, tas tiesa. Bet man rudens patīk. Visas acij ierastās vietas šķiet citādākas - skaistākas. Man patīk šīs toņu pārmaiņas.

Šodien ir savdabīgs rīts. Mans, pie galda esošais, sildītājs šodien sāka dīvaini sprakšķēt un es to izslēdzu, tāpēc man ir ļoti auksti. Nelīdz pat jasmīna tēja un marcipāns. Visticamāk tagad kātošu kaut kur ārā, jo ārā man vienmēr ir silts. Šis ir retais gads, kad es valkāju cepuri. Iespējams, aizstaigāšu kaut kur tālu, tad nezināšu kā tikt mājās. Ar mani tas gadās. Turpinot ritināt tēmu kamolu par savdabīgo rītu - man ir savdabīgs garastāvoklis. Ne labs, ne slikts, vienkārši cits. Runāju ar Jāni, tāpēc ir kaut kā savādi, bet tomēr pēc mēneša pauzes esam vēl palikuši draugi. Elīnu arī apmēram mēnesi neesmu redzējusi, bet katru dienu viņai uzmācos ar rakstīšanu, jo man nav ko darīt.

šoreiz pavisam vienkāršam nobeigumam - Muse dziesma "uprising."

violence is funny

Debesis šodien raud visu dienu, bet man kaut kā vienalga. Es varētu jums stāstīt par to, cik slikti uzvedos stundās un ka strīdos, bet tas ir neinteresanti. Ikdiena. Vēl es varētu pastāstīt par savām šausmīgajām atzīmēm, bet tas arī ir neinteresanti. Un tā atmetot vienu pavedienu pēc otra man vairs nav idejas, ko lai pastāsta.

I took an IQ test and the results were negative

čaučaučau.

Es esmu ļoti priecīga. Man skan iTunēs indie rock radio un tas jau liek justies priecīgai. Man ir atlikuši daži neizpildīti mājasdarbi un vēl jāmācās zooloģija un man pat šķiet, ka es to darīšu, jo jūtos kārtīga.

Vakar bija fotopulciņš un es jūtos evolucionējusi savās zināšanās no mērkaķa par cilvēku foto jomā, bet man tik un tā ir dīvaina priekšnojauta un rādīt savas trīs bildes (kas bija mājas darbs) mana vēlmes degsme ir apdzisusi kā ar pirdienu iekurta krāsns, bet ir kā ir, citas jau manas bildes nemaz nav ko rādīt. (ja ir vēlme variet iečekot manu dA, ak, pašreklāma, nu, protams.)

Pēdējā laikā man ir pielipis teiciens "man vajag jaunas un kičīgas klozītes" no kaut kādas reklāmas un klozītes man atgādina klozetpodu. es kaut kad dīvaini pārteicos - pateicu klozetpõds [ar to o, ar kuru saka omlete] un ipods [ar o, ar kuru saka ola] un tas skanēja vienkārši lol. Kristiāna man to bieži piemin.

Man klasē iet infantilitātes kalngali, kurus es, protams, ienīstu, bet tam ir iemesls. Viens otru 'apsaucot' ar metaforām: "zivja pirdiens, aitas smaciņa, ziemeļbrieža rags utt utjpr" cits iespaids normālam cilvēkam nevar rasties. Akdievs, es tikko sevi nosaucu par normālu.

vispār es sākšu biežāk rakstīt blogu.

Es gribu McFlurry ar daim'u un lielu mieru, varbūt kaut kur tagad nokrita zvaigzne un es ievēlējos vēlēšanos tieši laikā. ^_^

sveiciens jaunajām sekotājām Unai un Abondoned!

Keane - everybody's changing

Michael Jackosn - man in the mirror

[iesaku noklausīties, fantastiska dziesma, vienmēr uzlabo gara stāvokli]

MY EYES DONT RECOGNIZE YOU

Vai. es neko nerakstu.
Šodien ir ļoti īpaša diena. Nu, labi, nē, vienkārši šodien bija ekskursija. Fantastisks brauciens ar vilcienu, jautrība un tuvība, tikšanās pie origo plkst. 6:10 pārtaps par lielisku piedzīvojumu. HEL YES. Sapulcējāmies pie origo. Manas klases infantiļu baru trīsdesmit cilvēku apmērā nevar nepamanīt. Ejam uz staciju, pa ceļam ieskrienam narvītī. Nopērkam šokolādi. Klase mūs nepagaida, aiziet prom. Meklējam peronu, bet atrodam skolotāju. Ups. Braucam, divas stundas kratamies. Guļam, runājam, diršam par klasi, smejamies par idiotiskām izdarībām. Atbraucam, izveļamies, salstam. Cilvēki mēra manu cepuri. Nokaitina. Ejam uz veikalu. Ejam atpakaļ, pa ceļam ēdot manas tostermaizes. Satiekamies atkal ar infantiļu baru. Ejam uz Cēsu centru. Satiekam ekskursijas vadītāju. Formāla iepazīšanās. 'mani sauc nauris, mīļā cē klase'. Nu, vispār es to nedzirdēju, bet, manuprāt, tam tā būtu jābūt. Nujā. sastājamies kaut kādā šķībā līnijā. Pilsētas centrā spēlējam 'ķerenes'. Viena no stulbākajām darbībām manā dzīvē. Tas ir tas pats, kas pie McDonalda spēlēt paslēpes. Akdievs. Tad skraidelējam pa pilsētas centru, es saķeru pa ceļam iesnas un garlaicību. Pēc tam skrienam atpakaļ. Šis uzdevums bija diezgan normāls. Bet tad sekoja kaut kas briesmīgs. Mums izdalīja kartes. Vajadzēja iet uz kaut kādu slimnīcu. Tad uz kontrolpunktu. Tad risināt vienādojumus. Tad uz nākamo kontrolpunktu. Tad saņemt norādi. Un tad iet uz galapunktu. No šī visa mēs izpildījām tikai 'iet līdz galapunktam'. Un to pašu nokavējot. Mēs apmaldījāmies. Akdievs. MĒS APMALDĪJĀMIES. Sākumā stāvējām pie kaut kādas čurupītes, tad gājām divus kilometrus apkārt, tad apmaldījāmies vēlreiz, tad gājām 20minūtes vienkārši taisni un atnācām pie infantiļu bara. Nokavējām, neizdarījām neko, ko vajadzēja. Vai. :(
Tad bija vēl viens uzdevums, kas bija tīri normāls. Komandu stiprinošs, in style. Ap vieniem gājām atpakaļ uz pilsdrupām [?] un tur nolēmām, ka neko lādzīgu nedarīsim un vienkārši blandīsimies paši pēc saviem ieskatiem. Sēdējām pils parkā un fočējāmies. Es, kā parasti, mīlot bučbuč bildes aizkūleņoju pēc trīsdesmitās bildes. Noteikti tajās pašās es izskatīšos pēc ģenitālijas. Ar klasesbiedrenēm gājām pa kāpnēm, sāka gāzt lietus. Heeeh. Tas bija jauki. Pēc lietus aizkūleņojām uz veikalu, atnācām atpakaļ, satikām infantiļu baru, aizgājām uz staciju, draudzīgi aizbraucām prom. Man bija uznācis lielais sarkasms un es visiem tāāā braucu virsū. Nuja. He-he-he. Īstenībā, tā bija viena no labākajām ekskursijām (es esmu bijusi četrās savā dzīvē). Jūs varat iedomāties kādas bija pārējās.

Tagad es jūtos briesmīgi, esmu galīgi slima - iesnas, temperatūra un viss pārējais. Bet toties Elīnas pamātei šodien sūknē nost taukus Igaunijā. Un vēl, man parīt ir fotopulks. Hāah.

Man patīk šī bilde šodien. Skatīt autoru šeit.
Neslimojiet, bet ja esat jau saķēruši kādu vīrusu, tad veseļojieties!


----------------
Now playing: The Killers Mr. Brightside A Cappella

tu par mani vari domāt jebko, jo es par tevi nedomāju vispār.

Akdievs, es kļūstu slinka un neko nerakstu, bet viss ir skolas dēļ. Turklāt gandrīz katru dienu mājās pārrodos ap pusdeviņiem un tas nav laiks, kad man gribas kaut ko rakstīt. Vakar ar Čilviju un Elīnu un Kristu aizbraucām uz 'Līvām'. Ja līdz ķemeriem nebūtu jābrauc stundu (+jūrmalas transportu retums), tad viss būtu pavisam labi, kā tas nekad nav. Ahā - man patika, tiesa, žēl gan, ka nācās ātri skriet prom, bet jāatgriežas tur anyways būs.
Am. Šodien bija fotogrāfēšanās, šis pasākums man ļoti riebjas, jo savu viepli blakus vēl tādiem trīsdesmit redzēt man liela prieka nav, bet pluss gan, ka var attaisnoti neapmeklēt vienu/divas stundas 'sēžot rindā uz draugu bildēm'.
Ām. Nākamnedēļ mums būs seksursija.
Vakar līdz pārpusnaktij skricelēju savu domrakstu angļu valodā (privātstundām), uzrakstīju diezgan nepilnīgi un noteikti ar simtudesmit kļūdām - to es uzzināšu jau pēc stundas. Hmm. Vēl man briesmīgi nāk miegs. Un vēl es jūtos nerēali tukša, all 'couse šodienas domraksta literatūrā. "ceļš sevī". Mans lielceļš sevī ievilkās tik daudz, ka jūtos galīgi nogurusi un izpumpējusies. Ak.
Mani noteikti interesē vai šo ierakstu ir kāds izlasījis, jo nepilnais piecinieks lasītāju noteikti nodomāja, ka es nomiru.
Zelta rudens nāk. ^_^
----------------
Now playing: Kate Nash - Foundations
via FoxyTunes

turn back the clock, give me some time.

Man nav idejas saprātīgam iesākumam, tāpēc es iztikšu šoreiz bez ievada.

Ak, jā, sākās skola. Man, tāpat kā, pārējiem miljardiem mirstīgo ir jāatsāk savas gaitas uz 12gadus ilgo slogu - skolu.
Vasara beidzās mirklī, kad priekš manis tā tikai pa īstam sākās, kā vienmēr, protams. Pa šīm divām skolas dienām es esmu izrādījusies par lielu kuci un kārtīgi visus sarindojusi "es tevi ienīstu" tabulā. Man ir ļoti dīvains garastāvoklis. Šodien ēdu negaršīgākās pusdienas skolas vēsturē un tāpēc rīt iešu uz veikalu pirms skolas 'paiku pirkt'. Un vēl man negribas vecāku sapulci, jo es kā parasti esmu pārlieku runātīga. O_o Šodien ar Ilviju daudz runājām un domājām par to, kādas multenes varētu patikt mūsu jaunajam klasesbiedram. LOL. :D
Es gaidīju, ka būs vairāk jautājumu 'kā gāja vasarā' bet visi aprobežojās tikai ar pieklājīgas sarunas pingpongu. Ak...
Un, jā, es ienīstu savu klasi. Es ienīstu savu klasi. Ja neskaita kādus desmit normālus cilvēkus. pārējie divdesmit ir neizauguši bērnudārznieki, kas nevar izrādīt pat mazu respektu skolotājam. Varbūt es runāju kā pāraugusi depresīva pusaudze, bet mani kaitina, ja skolotājs cenšas izstāstīt noderīgu info, bet nesūda neviens viņā neklausās. Tas ir šausmīgi bērnišķīgi. Hormonu trakumu rezultāts, o, jā.
Es pārēdos šodien. Sākumā mcdonalds, tad rimi ēdiens, tad stockmann želejkončas. Bija forši šodien. Un vakar arī - labākais 1ais septembris ever. Smieklīgākais noteikti.
Vispār, šī vasara bija neaizmirstama.!
Katra diena kā piedzīvojums, pazīšanās ar lieliskiem cilvēkiem. Bet kaut kā man tomēr pietrūka. Taču bija labi, man pietiek.
Dziesma ideāli atbilst tagadnei. Noklausies! :)
Mīlīši, lai Jums labs gads skolā/augstskolā! Ceru, ka sliktie laikapstākļi neliks pašiem ieslīgt skumjās. Vasara atgriezīsies. ^_^

----------------
Now playing: Theory of a Deadman - End Of The Summer
via FoxyTunes