Bet, kas gan ir dzīve, ja ne bezgalīga aizņemšanās un aizdošana, ņemšana un došana?

Ziniet, viss ir savādi, vārda vistiešākajā nozīmē. Bet šodiena mani patīkami pārsteidza un es aizdomājos par skolotājiem, viņu nozīmi. Parasti jau skaisti, uzvaras konkursā, slava, lauri un balvas, visas gaismas uz uzvarētāju, viņa seja mirdz, lūpas mulsi smaida, rokas knibinās ap piedurknēm, plaukstas svīst, acis šaudās pa kaktiem un skatītāju, konkurentu vai skauģu apbrīnas skatieni nopēta katru apģērba fragmentu. Uzvarētājs iegūst savu balvu un priecājas par visu, bet kur paliek viss, kas stāv aiz viņa, lai to panākt… Kur paliek skolotājs, kur paliek cilvēks, kurš devis daļu sevis, lai kāds cits panāktu savu? Tik nesavtīgs cilvēks ir skolotājs, bezkaislīgs devējs, kā pārdevējs, kurš diezgan lēti dod vienīgo, īsteno, visvajadzīgāko. Cik nenovērtējams spēks, pūles, pašaizliedzība. Eh.

Marts tuvojas beigām, un gaiss arvien vairāk smaržo pēc pavasara. Sniega kalni pazūd, to vietā sāk parādīties priecējoša zālīte un saule silda arvien vairāk. Ghrr, tas ir tik pavisam jauki. Un pavasara brīvlaiks vispār ir mīļākais gada notikums, tāpēc viss ir gluži skaisti. Visādas mazas veiksmītes, patiešām. Šodien palaimējās ar uzvaru Latvijas Gēter biedrības rīkotajā daiļrunas konkursā, un tāpēc kādu laiku lidinājos pa mākoņiem. Prieciņš, viennozīmīgi par kaut kādu nebūt lielu panākumu. ^_^ Es sāku paīstam novērtēt savus draugus un cenšos izmainīt savu attieksmi. Galu galā, ir vērts apzināties, kas Tev pieder.

Esmu nopietni apņēmusies izlasīt J. V. Gētes grāmatu "Fausts". Un to arī izdarīšu. ^_^

Novēlu Jums labu garastāvokli, patiešām. Un:

Flipsyde – Trumpets

Lupe Fiasco – Paris, Tokyo

How much does your life weigh?

Iesaku izlasīt. Garš, bet tā vērts.

How much does your life weigh? Imagine for a second that you're carrying a backpack. I want you to pack it with all the stuff that you have in your life... you start with the little things. The shelves, the drawers, the knickknacks, then you start adding larger stuff. Clothes, tabletop appliances, lamps, your TV... the backpack should be getting pretty heavy now. You go bigger. Your couch, your car, your home... I want you to stuff it all into that backpack. Now I want you to fill it with people. Start with casual acquaintances, friends of friends, folks around the office... and then you move into the people you trust with your most intimate secrets. Your brothers, your sisters, your children, your parents and finally your husband, your wife, your boyfriend, your girlfriend. You get them into that backpack, feel the weight of that bag. Make no mistake your relationships are the heaviest components in your life. All those negotiations and arguments and secrets, the compromises. The slower we move the faster we die. Make no mistake, moving is living. Some animals were meant to carry each other to live symbiotically over a lifetime. Star crossed lovers, monogamous swans. We are not swans. We are sharks.

/Up in the air/
Interesanta filma. Patiešām iesaku.

She doesn't believe in shooting stars, but she believes in shoes and cars

Marts ar visu mūžīgo sasalumu ir iesācis otro dekādi, un šī nedēļa bija šausmīgi nogurdinoša. Dalība vācu valodas daiļrunas konkursā, par nelaimi, nesa panākumus un tagad nāksies piedalīties kaut kādā Gētes biedrības konkursā. Skaisti, turklāt, mana uzstāšanās bija simtprocentīgi nepārliecinoša, jo visu dzejoli nolasīju. Cik nejauki.
Fizikas skolotājs stāstīja par to, ka visi cilvēki staro. Bet es nepiekrītu. Mana vācu valodas skolotāja noteikti staro mazāk, kā, piemēram, ķīmijas skolotāja, kas šodien izturēja divu stundu dirnēšanu konsultācijās manā sabiedrībā, smaidīja. (varbūt par manu stulbumu?) Ar ceturto piegājienu es tomēr nokārtoju to ieskaiti, i gotta power, yeahzz. Turklāt, mani pirmo reizi pieķēra špikojot, lai gan to daru regulāri. Cik šausmīgi.
Un vispār, daudzi cilvēki nemaz, vispār, pilnīgi nestaro. Viņi vienkārši spīd kaut kur, savā nodabā, bet nestraro tā jauki - pret visiem.
Manā mūzikas klausāmo dziesmu sarakstā mēdz parādīties kaut kādi hip-hop skaņdarbi, kas ir pavisam dīvaini. Bet vispār, šonedēļ topā ir Gnarls Barkley, Franz Ferdinand un Interpol.
Tuvojas Lieldienas. Vieni no mīļākajiem svētkiem. Man nepatīk truši, zaķi, olas, bet gaišums un cerības, ko ievieš šie svētki ik gadu ir priecējuši. ^_^


Gnarls Barkley - Smiley Faces
Interpol - A Time To Be Small

STAROJIET

Rammstein @ Riga

Ceturtajā martā Rīgā viesojās rokgrupa Rammstein koncertturnejas"Liebe ist für alle da" ietvaros, kuru apmeklēja 11 000 cilvēku, to skaitā arī es. Lai arī iesildītājus biju nedaudz nokavējusi, dalītas jūtas viņi manī neizraisīja. Koncerts sākās neticami laicīgi, ar 15min nokavēšanos. Grupa satrieca Arēnu ierodoties neparastā veidā - ar ogļraču veseriem salaužot imitētu sienu, kas puišus šķīra no publikas. Pirmie akordi, kas vēstīja par koncerta sākšanos bija dziesmas Rammlied skanējums, ko publika uztvēra ar vētrainiem aplausiem. Katras dziesmas unikalitāti paspilgtināja neiedomājams pirotehnikas daudzums, uguns un dūmu mēles, kā arī gaismu spēles. Skatuve tika atsegta pakāpeniski, koncerta vidū nokrita priekškars, kas atsedza skatu uz trim, debesskrāpjiem līdzīgām, konstrukcijām. Grupas dalībnieka dedzināšana un laišana laivā pa zāli, lika faniem ar vēl lielāku aizrautību vērot šovu. Koncerta noslēgumā, izpildot dziesmu Engel, Tills pacēlās gluži kā eņģelis ar milzīgiem, degošiem spārniem.

Varbūt uzstāšanos varētu nodēvēt vairāk kā šovu, un pietrūka lēno dziesmu, kas parādītu Rammstein dažādību, bet jāteic, ka grupas atdeve bija simtprocentīgi jūtama, tāpēc uzskatu, ka biļetes augstā cena ir adekvāta un attaisnojama. Brīnījos, ka mani aizrāva, lai arī pirmssākumos uz koncertu devos pēc lūguma, nevis pašas vēlmes. Vairāk tādu koncertu, kas aizrauj. ^_^

Rammstein - Rammlied
Rammstein - Ich Tu Dir Weh

people keep moving on, couse no one cares when the show is done

Kam man dzīvot skaistāk, ja man ir labi kā ir?

Kāda skype paziņas statusā tagad ir šis citāts un man tiešām parādījas jautājums, ne atbilde. Mēs paši radām apstākļus, attieksmi, sajūtas, cilvēkus sev apkārt. Mēs varam kontrolēt pilnīgi visu, kas ar mums notiek. Mēs taču varam kontrolēt attieksmi, vai tad tas nav viss? Diezgan smagi, jo dzīvei ir tendence sāpināt. Bet no tā ir tik viegli izvairīties, ja iemācas kā. Viss ir tik vienkārši, un man pat šķiet, ka straujā lejupslīde ikdienā nomaina virzienu. ^_^

Mana interese par ķermeņa valodu ir nesusi sava veida augļus un patiešām esmu ieguvusi lielu saprašanu par cilvēkiem. Bet tas nemaz nav labi, varbūt labāk nemaz nezināt, ko viņi mēdz slēpt. Tam tomēr ir savi motīvi viemēr.

Tikko apollo.lv man pavēstīja, ka briti ir visneglītākie, pēc kaut kāda subjektīva pētījuma. Interesants būtu latviešu statuss tajā, jo latviešus es par neglītiem neuzskatu. Mājas darbu kalniem ir nelāga vēlme augt un man ir jāuzauž kaut kāds mistisks kalns ar diviem aušanas veidiem un tas ir briesmīgi biedējoši, tāpēc es neķeros tam klāt. XD Man pietrūkst visa, kas saistās ar siltumu un pavasari, bet cerība, ka tas tomēr atnāks nemirst.

 

Gorillaz jaunais albums ir lielisks. Paklausieties arī jūs!

Gorillaz - some kind of nature

Uz redzīti.