She doesn't believe in shooting stars, but she believes in shoes and cars

Marts ar visu mūžīgo sasalumu ir iesācis otro dekādi, un šī nedēļa bija šausmīgi nogurdinoša. Dalība vācu valodas daiļrunas konkursā, par nelaimi, nesa panākumus un tagad nāksies piedalīties kaut kādā Gētes biedrības konkursā. Skaisti, turklāt, mana uzstāšanās bija simtprocentīgi nepārliecinoša, jo visu dzejoli nolasīju. Cik nejauki.
Fizikas skolotājs stāstīja par to, ka visi cilvēki staro. Bet es nepiekrītu. Mana vācu valodas skolotāja noteikti staro mazāk, kā, piemēram, ķīmijas skolotāja, kas šodien izturēja divu stundu dirnēšanu konsultācijās manā sabiedrībā, smaidīja. (varbūt par manu stulbumu?) Ar ceturto piegājienu es tomēr nokārtoju to ieskaiti, i gotta power, yeahzz. Turklāt, mani pirmo reizi pieķēra špikojot, lai gan to daru regulāri. Cik šausmīgi.
Un vispār, daudzi cilvēki nemaz, vispār, pilnīgi nestaro. Viņi vienkārši spīd kaut kur, savā nodabā, bet nestraro tā jauki - pret visiem.
Manā mūzikas klausāmo dziesmu sarakstā mēdz parādīties kaut kādi hip-hop skaņdarbi, kas ir pavisam dīvaini. Bet vispār, šonedēļ topā ir Gnarls Barkley, Franz Ferdinand un Interpol.
Tuvojas Lieldienas. Vieni no mīļākajiem svētkiem. Man nepatīk truši, zaķi, olas, bet gaišums un cerības, ko ievieš šie svētki ik gadu ir priecējuši. ^_^


Gnarls Barkley - Smiley Faces
Interpol - A Time To Be Small

STAROJIET