Heaven forbid

es sāku brīnīties. pavisam nopietni! es brīnos par to, cik daudz ir apstājies uz vietas. visas vēlēšānās, sapņi, mērķi un vēl citi 'stipra cilvēka' raksturīgākie pilnvērtīgas dzīves nodrošinātāji. Es tomēr gaidu trešdienu, viena konkrēta iemesla dēļ - es gribu savu grāmatu. Nujā, visādi citādi, man ir pilnīgi vienalga mana vārda diena. Ak, jā. Esmu sākusi pierast pie sniega un briesmīgajiem laikapstākļiem, ejot putenī man galvā turpina skanēt fragments no Dzelzs Vilka "šodien Dievs ir sajucis prātā..." un patiešām, man tas sniegs riebjas.  Arī laika ziņas nemierina, bet gan jau es savā dzīvē vēl piedzīvošu pavasari.

Nākamā nedēļa ir projektu nedēļā, kas ir šausmīgi labi, so, daudz miega un nevisai daudz darba, vismaz es tā ceru. Pēdējā laikā par rituālu ir kļuvusi Hausa sēriju skatīšanās. Tas ir interesanti. Es vispār pēdējā laikā daru tikai to, kas man ir interesanti, tālab gribasspēks zūd.
Melanholija un labais garastāvoklis šodien uznākuši. 

Šī dziesma ir galīgi forša. Lai daudz mazu veiksmīšu jums! ^^Hospitāļu iela - visādas mazas veiksmītes